Kas ir zobu higiēna?

kas ir zobu higienistsPirms 20 gadiem Latvijā sāka darboties pirmie diplomētie zobu higiēnisti. Kā ikviena jauna posma sākumā, viņiem nācās sastapties ar dažādām grūtībām. Zobārsti uztraucās, ka jaunie speciālisti viņiem traucēs strādāt kā līdz šim, jo zobakmens likvidēšana un smaganu slimību ārstēšana nu bija pārgājusi higiēnistu lauciņā. Par laimi, kopš pašiem pirmsākumiem ir daudz, kas mainījies, kā arī salikts, tā teikt, pa plauktiņiem. Zobārsti ārstē mutes dobumu un zobus, savukārt higiēnisti izglīto pacientus par zobu un smaganu veselības saglabāšanu, un nav šaubu, ka šo abu virzienu pārstāvjiem būs, ko darīt vēl ilgi, jo zobu problēmas bijušas aktuālas vienmēr.

Garantējot to, ka tiek apmeklēti pēcdiploma apmācības kursi, kā arī regulāri attīstītas prasmes, ikviens sertificētais zobu higiēnists iestājas Latvijas Zobu Higiēnistu Asociācijā.

Zobārstniecības nozare mūsdienās gluži vienkārši vairs nav iedomājama bez zobu higiēnistiem. Tiem, kuri uzskata, ka šie speciālisti dara to pašu, ko zobārsti, jāteic, ka tā nav. Gan instrumenti, kurus izmanto zobu higiēnists, gan arī veiktās procedūras atšķiras.

Ko īsti dara zobu higiēnists?

Pirmkārt, novērš mutes dobuma slimības, kā arī zobu un to apkārtējo audu bojājumus, veicot ārstēšanu. Galvenais higiēnista uzdevums ir saistīts ar mutes dobuma saslimšanu profilaksi.

Cilvēka mutē dzīvo aptuveni 5000 baktēriju, turklāt daļa no tām izraisa zobu bojāšanos un rada smaganu iekaisumu. Turklāt statistika liecina, ka 92% Latvijas iedzīvotāju sastopas ar smaganu asiņošanu un zobu bojāšanos.

Tātad, kā saprotams, lielāko daļu zobu problēmu rada aplikums. Tas ne tikai bojā zobus, bet arī pasliktina smaganu veselību. Līdz ar to, vienīgais veids, kā ar to cīnīties ir, tīrot zobus. Zobu tīrīšana ir pielīdzināma ārstēšanai. Taču jāņem vērā, ka mājas apstākļos, izmantojot zobu birsti un zobu pastu, aplikumu nav iespējams likvidēt pilnībā, jo mūsu mutē ir vairākas, grūti aizsniedzamas vietas. Tāpat arī zobakmeni paša spēkiem notīrīt nevar.

Kas ir zobakmens un zobu aplikums?

Zobu aplikumu var raksturot kā mīkstu un lipīgu masu, kura nogulsnējas gar smaganu malu, pie zobu kakliņiem un zobu starpās. Tas veidojas no ēdiena paliekām, mikrobu galaproduktiem, siekalām, kā dažādiem produktiem, kur bojā zobu emalju. Ļoti negatīvu ietekmi uz mutes dobuma veselību rada smēķēšana – tiek bojāts dentīns, kā arī paātrinās baktēriju vairošanās.

Savukārt, ja aplikumu laicīgi nenotīra, tas sacietē, kļūstot par zobakmeni. Un tas attiecīgi izraisa smaganu asiņošanu un sliktu elpu. Zobakmens atslāņo smaganas, kā arī noārda kaulu, kurā balstās zobi.

Zobu higiēna.

Šī procedūra parasti ilgst no 30 minūtēm līdz 1 stundai. Ja zobakmens ir uzkrājies lielā daudzumā, to noņem divu vizīšu laikā, bet, ja nepieciešama pamatīgāka ārstēšana, pacients var tikt nosūtīts pie periodontologa.

Vispirms zobu higiēnists izmeklē pacientu, nosaka mutes dobuma veselības stāvokli, savukārt pēc tam neņem apliku un zobakmeni, izmantojot ultraskaņas aparātu un citus instrumentus. Procedūras laikā veic arī zobu pulēšanu, zobu starpu diegošanu, bet noslēgumā uz zobiem uzklāj fluoru saturošu gelu, kā arī pastāsta par to, kā pareizi kopt zobus.

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *